Bezmaksas Digitālās Bibliotēkas un Arhīvi: Ceļvedis Pētniekiem

Primārie avoti reiz nozīmēja braucienu uz fizisku arhīvu. Šodien milzīgs daudzums šī materiāla — vēsturiskas avīzes, nacionālo bibliotēku krājumi, valdības dokumenti, multimediju arhīvi — ir digitalizēts un padarīts brīvi meklējams tiešsaistē. Pētnieku izaicinājums ir mainījies no piekļuves uz atklāšanu: jāzina, kādi arhīvi pastāv, ko tieši katrs no tiem aptver, un kā tajos efektīvi meklēt. Tu vari pārlūkot mūsu pilno digitālo bibliotēku un arhīvu katalogu līdzās šim ceļvedim.

Galvenie Digitālo Arhīvu Veidi

Nacionālās un reģionālās bibliotēkas parasti ir vislielākie un visautoritatīvākie digitalizācijas projekti, bieži aptverot gadsimtiem senas avīzes, grāmatas, kartes un valdības dokumentus no vienas valsts.

Universitāšu un pētniecības bibliotēkas bieži uztur specializētus krājumus, kas saistīti ar attiecīgās iestādes pētniecības jomām — parasti mazākas nekā nacionālās bibliotēkas, bet ar materiālu, kas nekur citur nav digitalizēts.

Avīzēm veltīti arhīvi digitalizē atsevišķu izdevumu pilnus krājumus, dažkārt vairāk nekā gadsimtu senus — īpaši vērtīgi sociālās vēstures pētniecībā, jo avīzes fiksē ikdienas detaļas, kas reti saglabājas oficiālos dokumentos.

Multimediju un audiovizuālie arhīvi aptver ierakstītas raidītas pārraides, filmas un fotogrāfijas, kam nepieciešamas atšķirīgas meklēšanas stratēģijas, jo tie daudz vairāk balstās uz manuāli ievadītiem metadatiem nekā uz pilna teksta meklēšanu.

Meklēšanas Stratēģijas, kas Patiešām Ietaupa Laiku

• Sāc ar metadatiem, nevis tikai ar pilna teksta meklēšanu. Filtrēšana pēc datumu diapazona, izdevuma, reģiona vai valodas pirms meklēšanas pēc atslēgvārda parasti ir daudz ātrāka nekā pēc tam šķirot pilna teksta rezultātus.
• Ņem vērā OCR kļūdas. Lielākā daļa digitalizētā vēsturiskā teksta ir mašīnlasīts, un vecāki vai slikti skenēti dokumenti bieži satur atpazīšanas kļūdas. Izmēģinot alternatīvu rakstību vai pārlūkojot pēc datuma, nevis meklējot pēc atslēgvārda, var atklāt materiālu, ko viena meklēšana palaiž garām.
• Ņem vērā, kas vēl nav digitalizēts. Krājuma neparādīšanās meklējumā nenozīmē, ka materiāls neeksistē — tas nozīmē tikai, ka tas, iespējams, vēl nav digitalizēts vai atrodas pavisam citā iestādē.

Neaizmirsti Starptautiskos un Ne-angļu Valodas Avotus

Pētnieki, kas strādā vienā valodā, bieži pēc noklusējuma izmanto arhīvus tajā pašā valodā, taču ievērojams daudzums atbilstoša materiāla — jo īpaši starptautiskām tēmām vai salīdzinošai pētniecībai — atrodas arhīvos, kas nekad neparādās vienas valodas meklējumā. Šis ir viens no praktiskākajiem daudzvalodu indeksa pielietojumiem: mūsu valodu resursu katalogs atvieglo sākumpunkta atrašanu valodā, kurā citādi tu, iespējams, nemaz nezinātu, kā meklēt.

Pētniecības Sakārtošana

Dažiem paradumiem ir vērtība ilgākā pētniecības projektā: pieraksti precīzu arhīvu, krājuma nosaukumu un piekļuves datumu visam, ko plāno citēt, jo digitālie krājumi laiku pa laikam tiek pārkārtoti; uzturi pastāvīgu sarakstu ar “pārbaudīts, bet nav atrasts” avotiem, lai neatkārtotu meklējumus dažādās sesijās; un periodiski atgriezies pie nozīmīgiem arhīviem, jo digitalizācija turpinās nepārtraukti.

Sākotnējais Kontrolsaraksts

Uzsākot pētniecību nepazīstamā jomā, palīdz uzdot jautājumus: kura nacionālā bibliotēka aptver šo valsti vai laikposmu; vai pastāv tematisks vai universitātes arhīvs, kas varētu iedziļināties dziļāk nekā vispārējs krājums; vai ir vērts pārbaudīt ne-angļu valodas avotus, pat ja pētījums citādi notiek vienā valodā; un vai multimediju arhīvs ir nozīmīgs līdzās teksta avotiem. Digitālie arhīvi ir padarījuši milzīgu primāro materiālu daudzumu bezmaksas pieejamu — atlikusī prasme ir zināt, kur meklēt.